Kurzeme ir zeme starp divām jūrām. Rietumos tā atduras pret atklāto Baltijas jūru, ziemeļos pret Rīgas līci, un abu satikšanās vietu var redzēt ar acīm – Kolkas ragā, kur viļņi nāk no divām pusēm un sitas kopā uz sēkļa. Starp jūru un iekšzemes mežiem Kurzemei ir visas ainavas, ko Latvija vispār var piedāvāt: stāvkrasti un kāpas, platākais ūdenskritums Eiropā, ezeri ar salām, senlejas ar vīnogulājiem un upes, pa kurām joprojām laiž plostus.

Jūra un stāvkrasti

Kurzemes piekraste nav vienāda. Pie Liepājas un Pāvilostas tā ir plata un smilšaina, ar kāpu mežiem aiz muguras. Starp Pāvilostu un Ventspili, pie Jūrkalnes, krasts pēkšņi paceļas – stāvkrasti te sasniedz ap divdesmit metru augstumu, un jūra katru gadu atkož no tiem pa gabalam. Rudens vētrās Jūrkalnes stāvkrasts ir viena no iespaidīgākajām vietām Latvijā: no augšas redzams, kā viļņi ņem zemi, un pakājē guļ nupat nogāztas priedes.

Tālāk uz ziemeļiem sākas lībiešu krasts – divpadsmit zvejnieku ciemi no Ovišiem līdz Ģipkai, ar Mazirbi, Kolku un Vaidi pa vidu. Te joprojām dzīvo lībiešu valodas un kultūras atmiņa, un ciemi ar saviem tīklu šķūņiem un laivām pludmalē izskatās tā, it kā laiks tiem būtu gājis garām.

Slītere un Kolkas rags

Slīteres nacionālais parks ir Kurzemes ziemeļu gals ar visu, kas tur pieder: Zilajiem kalniem – senā Baltijas ledus ezera krastu, kas tagad ir mežiem apaudzis kraujas valnis –, purviem, kangaru un vigu joslu, kur sausas kāpu grēdas mijas ar mitrām ieplakām, un, protams, Kolkas ragu. Rags ir vieta, kur Baltijas jūra satiekas ar Rīgas līci, un putnu migrācijas laikā pavasarī te dažās stundās pāri aizlido desmitiem tūkstošu putnu. Slīteres bāka, kas stāv nevis jūras krastā, bet piecus kilometrus iekšzemē uz Zilo kalnu krants, ir labākais skatu punkts uz visu šo zemi.

Venta un platākais ūdenskritums Eiropā

Kuldīgā Venta pārkrīt pār dolomīta slieksni, kas stiepjas pāri visai upei – 249 metrus. Ventas rumba ir platākais ūdenskritums Eiropā, kaut arī tikai pusotru līdz divus metrus augsts. Pavasarī pa to augšup lec vimbas un citas zivis, un hercoga Jēkaba laikā te ķēra zivis ar groziem tieši gaisā. Blakus pār Ventu ved ķieģeļu tilts, kas ir viens no garākajiem šāda veida tiltiem Eiropā, un pati Kuldīgas vecpilsēta kopš 2023. gada ir UNESCO pasaules mantojuma sarakstā.

Lejpus Kuldīgas Venta kļūst plata un lēna, ar pļavām un vecupēm, līdz Ventspilī ieplūst jūrā. Augšpus pilsētas, pie Abavas ietekas, sākas cita Kurzemes ainava.

Abavas senleja – Kurzemes Šveice

Abava starp Kandavu un Sabili tek pa dziļu, platu senleju, ko izgrauzuši ledāju kušanas ūdeņi. Nogāzes te ir stāvas un saulainas, ar pļavām, kadiķiem un skatu vietām, un tieši tāpēc šo posmu sen sauc par Kurzemes Šveici. Sabilē uz senlejas dienvidu nogāzes aug Vīna kalns – vīnogulāju stādījums, kas kā tālākais ziemeļu vīna dārzs pasaulē savulaik ierakstīts Ginesa rekordu grāmatā. Abavas rumba pie Rendas un Īvandes ūdenskritumi ir mazākas, bet ne mazāk skaistas vietas tajā pašā senlejā.

Ezeri un to salas

Kurzemes lielākie ezeri ir Usmas un Engures ezers. Usmas ezerā atrodas Moricsala – vecākais dabas rezervāts Latvijā, dibināts 1912. gadā, kur mežs nav cirsts vairāk nekā simt gadu. Engures ezers ir sekls un putniem bagāts, ar laipām un torņiem, no kuriem pavasarī var vērot tūkstošiem ūdensputnu. Dienvidos, pašā Lietuvas pierobežā, Papes ezers un Papes dabas parks ir vieta, kur jau kopš 1999. gada brīvā dabā ganās savvaļas zirgi un tauri, un piekrastes kāpās darbojas viena no vecākajām putnu gredzenošanas stacijām Eiropā.

Bārta – upe, pa kuru laiž plostus

Bārta iztek no Lietuvas, met līkumu cauri Dunikas, Bārtas un Nīcas pusei un ieplūst Liepājas ezerā. Tā nav ne garākā, ne platākā Kurzemes upe, bet tā ir tā, kurā dzīvo sena tradīcija: katru pavasari pie Bārtas tilta top plosts, un plostnieki to laiž lejup pa upi tā, kā to darīja viņu vecvectēvi. Upes krasti ir mežaini un vietām augsti, ar dabas un vēstures taku, un no plosta tie redzami tā, kā no krasta nekad.

Kurzemnieki Bārtas plostniekus filmē no 2023. gada – gan pašu plostošanu, gan ekspedīcijas pa Bārtas upes taku, gan plostnieku svētkus. Ja gribi redzēt Kurzemes dabu tā, kā to redz paši kurzemnieki, sāc ar šiem stāstiem.

Ko redzēt vispirms

• Kolkas rags – divu jūru satikšanās vieta un putnu ceļš pavasarī.
• Jūrkalnes stāvkrasts – jo īpaši rudens vētru laikā.
• Ventas rumba un Kuldīgas vecpilsēta – ūdenskritums un UNESCO mantojums vienā pastaigā.
• Abavas senleja no Kandavas līdz Sabilei – skatu vietas, Vīna kalns, Abavas rumba.
• Slīteres bāka un Zilie kalni – skats pār visu Kurzemes ziemeļu galu.
• Papes dabas parks – savvaļas zirgi, tauri un ezers.
• Bārtas upe – ar plostu, ar laivu vai pa dabas un vēstures taku.

Kurzemes daba nav tā, ko apskata vienā dienā. Tā ir tā, pie kuras atgriežas.